MOBINGS ir atkārtota agresīva uzvedība, ko veic viena vai vairākas personas ar mērķi radīt otram emocionālas sāpes, tulkojumā nozīme - "pūļa uzbrukums". MOBINGU mēdz dēvēt arī par vienaudžu savstarpējo vardarbību, kas var radīt tiešu kaitējumu ar fiziskiem uzbrukumiem vai netiešu kaitējumu, traucējot vai apdraudot draudzību vai iekļaušanu grupā.
MOBINGS nav vienkāršs strīds, nevainīgs ķircinājums vai pārejošs posms attīstībā, bet nopietna problēma un nodarījums ar smagām sekām. Ikdienas konflikts, pēc kura iesaistītās puses neturpina viena otru pazemot, nav klasificējams kā mobings.
MOBINGS ietver manipulāciju, kontrolēšanu, noniecināšanu, apkaunošanu, noraidīšanu un izslēdzošu uzvedību sociālos kontekstos, kā arī kaitējumu reputācijai vai tās apdraudējumu.
MOBINGS visbiežāk rodas grupā un situācijās, kurās pastāv reāls vai šķietams varas un spēka pārsvars, izmantojot varas atšķirības starp pāridarītāju un upuri, kur bērni ir savstarpēji saistīti, piemēram, skolas klasē, pagalmā, pulciņos.
Iespēju kļūt par MOBINGA upuri pastiprina tādi riska faktori, kā:
ķermeņa fiziskais spēks vai uzbūve, vecums, atšķirīgs ārējais izskats, intelekts, vienaudžu grupas (bara) spēks un atbalsts, ekonomiskais statuss, sociālais statuss, reliģija, etniskā izcelsme, seksuālā orientācija, ģimenes apstākļi, dzimums, dzimuma identitāte, rase, funkcionāli traucējumi vai izglītības iegūšana pēc speciālas izglītības programmas.
Četri galvenie MOBINGA veidi
Fizisks mobings
Visas darbības, kas saistītas ar spēka pielietošanu pret otru cilvēku – fiziska iespaidošana, sišana, iekaustīšana, personīgo mantu iznīcināšana, kniebšana, grūstīšana. Šis mobinga veids sastopams visās vecuma grupās. Zēni vairāk pielieto fizisku vardarbību, nekā meitenes.
Tie, kuri fiziski dara pāri citiem, skolai parasti ir zināmi. Kad viņi kļūst vecāki, viņu uzbrukumi kļūst daudz agresīvāki. Šo veidu ir visvienkāršāk atklāt.
Verbāls mobings
Vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana. Tie ir vārdi, ko kāds bērns izsaka citam ar mērķi pazemot, izsmiet vai izjokot. Verbālais mobings notiek arī ar žestiem, ar mīmiku, sejas izteiksmēm, saskatīšanos, sasmaidīšanos. Tas ir visvienkāršākais veids, kā darīt pāri citam - ātri un precīzi un arī tad, ja bērna vai pusaudža rīcībā ir maz laika. Tā sekas var būt postošākas par fizisku mobingu, jo rētas nav redzamas. Sastopams visās vecuma grupās.
Sociālais - izstumšanas jeb klusuma mobings
Cilvēks tiek izstumts no grupas, ignorēts, izolēts. Tas notiek tad, kad kādu no klases atstumj, ar viņu neviens nerunā, nevēlas draudzēties, apietas tā, it kā viņa/as nebūtu. Šis mobinga veids ir sastopams starp vecākiem bērniem, biežāk starp meitenēm. Vispostošākais šī mobinga veida efekts ir tas, ka vienaudžu grupa atraida brīdī, kad bērnam attiecības ar vienaudžiem ir vissvarīgākās.
Mobings, izmantojot modernās tehnoloģijas
Šis mobinga veids ir salīdzinoši jauns fenomens un sāka izpausties, attīstoties modernajām komunikāciju tehnoloģijām. Ar e-pasta, sociālo tīklu, interneta tērzētavām un mobilajiem tālruņiem ar fotografēšanas/filmēšanas funkciju tiek izplatīti attēli un/vai ziņas, kas sāpina. Izmantojot šīs tehnoloģijas, pāridarītāji savus upurus var pazemot, kad vien vēlas, publiski un ātri.
MOBINGA sekas
Mobings rada nopietnas ciešanas un kaitējumu dažādās funkcionēšanas jomās, kā arī rada negatīvu vidi un mikroklimatu. Izmaiņas šajās jomās var būt kā spilgti signāli, ka tiek piedzīvots mobings.
Uzvedībā: Fiziski un verbāli agresīvs, Izolēšanās, Atkarību izraisošu vielu lietošana, Savam vecumam neatbilstoša seksuāla uzvedība, Suicidālas darbības un paškaitējums, Uz risku vērsta uzvedība
Emocionālajā sfērā: Ierobežota spēja atpazīt un paust emocijas, Depresīvas izjūtas un trauksme, Neatbilstošs pašvērtējums, Vāja emociju kontrole, Kauna, vainas un baiļu izjūta, Dusmas un dusmu “lēkmes”, Neuzticēšanās cilvēkiem, Pēctraumas stresa sindroms
Fiziskajā veselībā: Nepietiekams ķermeņa svars, Aizkavēta fiziskā attīstība, Psihosomatiskas saslimšanas, Miega traucējumi, Neirotiski traucējumi enurēze, enkoprēze, Traumas un savainojumi, Paškaitējums
Sociālajā sfērā: Neievēro ķermeņa robežas, Grūtības veidot noturīgas attiecības, Tendence izolēties no sociālajiem kontaktiem, Nespēja atrast kontaktu un veidot attiecības ar citiem, Bailes pazaudēt kontroli attiecībās vai izteikta pakļaušanās
Fiziskajā veselībā: Nepietiekams ķermeņa svars, Aizkavēta fiziskā attīstība, Psihosomatiskas saslimšanas, Miega traucējumi, Neirotiski traucējumi enurēze, enkoprēze, Traumas un savainojumi, Paškaitējums
Sociālajā sfērā: Neievēro ķermeņa robežas, Grūtības veidot noturīgas attiecības, Tendence izolēties no sociālajiem kontaktiem, Nespēja atrast kontaktu un veidot attiecības ar citiem, Bailes pazaudēt kontroli attiecībās vai izteikta pakļaušanās
KAD meklēt palīdzību?
MOBINGA situācijā jāiejaucas un jāvēršas pēc palīdzības. Tā ir katra mūsu personīgā un kā sabiedrības atbildība, nekāvējoties iesaistīties un novērst vardarbību. Atbildību par vardarbību un mobingu regulē vairāki normatīvie akti, kas attiecas uz bērniem, ģimeni, izglītības iestādēm un sabiedrību - Bērnu tiesību aizsardzības likums, Krimināllikums, Ministra kabineta noteikumi, Izglītības likums u.c.
MOBINGĀ iesaistītas parasti ir trīs puses; pāridarītājs, upuris un persona/as kas to novēro.
Svarīgi ir atbilstoši rīkoties, informēt par sekām, sniegt atbalstu un palīdzību visām iesaistītām pusēm, veidojot izpratni par veselīgu komunikāciju, sadarbību, emociju regulāciju.
MOBINGA upuris nespēj patstāvīgi izvairīties no pāridarītāja vai to apturēt, jo piedzīvo dziļas bailes, kaunu un vainas sajūtu, kā arī, iespējams, nav pietiekamu prasmju un zināšanu kā sevi aizstāvēt. Savukārt pāridarītājam bieži mobings ir cīņa par uzmanību, varu un statusu klases kolektīvā.
MOBINGA pāridarītāja mērķis vai nodoms ir izraisīt bailes un ciešanas un/vai kaitējumu personas ķermenim, jūtām, pašcieņai vai reputācijai, tādējādi iegūstot iedomātu respektu un varu, kas nav gūta godprātīgā veidā.
MOBINGA novērotājs piedzīvo bailes un trauksmi, bezpēcības sajūtu, apjukumu - svarīgi ir zināt, kur meklēt palīdzību un atbalstu sev, un citiem, kāda ir pareizā rīcību shēma.
KUR vērsties pēc tūlītējas palīdzības?
- Valsts policija 110
- Pašvaldības policija atbilstoši atrašanās vietai. Rīgas pašvaldības policijas anonīmais tālrunis 67037555
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība 113
- Sastopoties ar vardarbību vai bērna seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem interneta vidē, aicinām nekavējoties ziņot Latvija Drošāka interneta centram www.drosinternets.lv
- Ja pats ciet vai kāds zināms cilvēks cieš no vardarbības un nepieciešama palīdzība -> https://dod.pieci.lv/pieteikt-palidzibu
- “Skalbes” krīzes tālrunis 116123: telefonkonsultācija jebkurā diennakts laikā. Iespēja saņemt tūlītēju speciālista konsultāciju par dažadiem jautājumiem: pašnāvnieciskas domas, depresija, vientulība, sēras, atkarības u.c.
- Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111: diennakts telefonkonsultācijas bērniem un jauniešiem, kā arī viņu vecākiem, lai saņemtu psiholoģiska rakstura palīdzību un rastu atbalstu krīzes situācijās. Nodrošina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
- Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006: cietis no jebkāda veida noziedzīga nodarījuma vai ir redzējis, kā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums. Vairāk informācijas: cietusajiem.lv
Psiholoģiskais atbalsts
Savlaicīgas psiholoģiskās palīdzības vai psihoterapijas nodrošināšana bērnam ir būtisks faktors, lai palīdzētu mazināt traumējošā notikuma sekas un to ietekmi uz bērna normālu turpmāko attīstību.
Psihologa konsultācijas
Latvijā valsts nodrošina katram vardarbībā cietušam bērnam 10 apmaksātas sociālās rehabilitācijas konsultācijas pie psihologa, un šo pakalpojumu apmaksā pašvaldības sociālais dienests. Interesējieties savas dzīvesvietas sociālajā dienestā par iespējām saņemt apmaksātu pakalpojumu jūsu bērnam!
Sociālo dienestu kontakti šeit!
Bērnu sociālā rehabilitācija stacionāros
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušiem bērniem ir pieejami bērniem, kuri cietuši noziedzīgā nodarījumā, ekspluatācijā, seksuāli izmantoti vai tikuši pakļauti vardarbībai vai jebkādām citām nelikumīgām, cietsirdīgām vai cieņu aizskarošām darbībām. Rehabilitācijas mērķis ir nodrošināt, lai bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību un veiksmīgi iekļautos sabiedrībā.
Kārtību, kādā bērniem šajā gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka MK 22.12.2009. noteikumi Nr. 1613 „Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām”.
Sīkāka informācija pieejama: www.lbf.lv/lv/pret-vardarbibu
Tālrunis: 67542072, E-pasts: bernufonds[@]lbf.lv
Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”
Psihologa vai psihoterapeita konsultāciju pieraksts: 24551700. www.skalbes.lv
Pusaudžu resursu centrs
Pusaudžu resursu centrs, sniedz bezmaksas psiholoģisku un/vai multidisciplināras komandas palīdzību pusaudžiem vecumā no 10-18 gadiem, kuriem ir emocionāli sarežģījumi, uzvedības problēmas, pārmērīga datora vai mobilo telefonu lietošana, apgrūtināta saskarsme ar vienaudžiem vai vecākiem, atkarību problēmas, depresija, trauksme un citas garīgās veselības problēmas - www.pusaudzim.lv
Konsultatīvais tālrunis (visa Latvija): +37125737363, darba dienās: 12:00 – 16:00
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas konsultatīvā nodaļa bez maksas sniedz konsultatīvo atbalstu ģimenēm ar bērniem, bērniem ar uzvedības problēmām un saskarsmes grūtībām, bērnu likumiskajiem pārstāvjiem vai aprūpētājiem un valsts, pašvaldību speciālistiem darbam ar ģimenēm ar bērniem.
Konsultatīvās nodaļas speciālisti, atbilstoši bērna uzvedības problēmām: veiks bērna uzvedības diagnostiku un sniegs konsultācijas bērna vecākam, citam likumiskajam pārstāvim vai aprūpētājam; izstrādās bērna individuālo atbalsta programmu 12 mēnešiem un sadarbosies bērna individuālās atbalsta programmas periodā.
Vairāk informācijas: www.bti.gov.lv/lv, Konsultatīvā nodaļa: 67359129, [email protected]
Konsultatīvās nodaļas speciālisti, atbilstoši bērna uzvedības problēmām: veiks bērna uzvedības diagnostiku un sniegs konsultācijas bērna vecākam, citam likumiskajam pārstāvim vai aprūpētājam; izstrādās bērna individuālo atbalsta programmu 12 mēnešiem un sadarbosies bērna individuālās atbalsta programmas periodā.
Vairāk informācijas: www.bti.gov.lv/lv, Konsultatīvā nodaļa: 67359129, [email protected]
Resursu centrs Sievietēm MARTA
Resursu centrs Sievietēm MARTA pakalpojums piemērots sievietēm, kuras cieš no vardarbības un vēlas saņemt psiholoģisku atbalstu. Informāciju kā rīkoties - www.marta.lv, tālruņi darba dienās 10.00-18.00: Rīgā: +371 67 378 539, Liepājā: +371 29 195 442, Rēzeknē: +371 25 648 595
Vecāku atbalsta grupas
Sadarbībā ar Labklājības ministriju tiek nodrošinātas atbalsta grupas vecākiem, kuru bērni ir cietuši no noziedzīga nodarījuma, vai to veikuši.
Atbalsta grupās ir iespēja satikties ar vecākiem, kas ir nonākuši līdzīgā situācijā, dalīties pieredzē, sniegt un saņemt atbalstu no citiem vecākiem un grupas vadītāja.
Spēles no esi/ grāmatas, kas ļaus vieglāk atklāt savas emocijas un sajūtas:
- Labā ziņa, sliktā ziņa
Viens pēc otra sakat kādu labo ziņu un pēc tam slikto ziņu. Tas ļaus vieglāk izklāstīt savas sajūtas. - Asociāciju spēleIzdomā vārdu un pēc kārtas saucat vārdus, kas asociējas ar iepriekšējo. Ar asociācijām var vieglāk izteikt savas domas.
PUSAUDŽIEM, 3 grāmatu komplekts
Ja vari palīdzēt - palīdzi
- Runā ar cietušo! Ir svarīgi izrādīt atbalstu un uzklausīt mobinga upuri. Sniedz drošības sajūtu un ieklausies.
- Ziņo vadībai.
- Meklē profesionālu palīdzību.
Nebaidies zvanīt vai rakstīt augstāk minētajiem kontaktiem. - Sargā sevi.
Ja esat uzticības persona mobinga upurim, atceraties, ka ir svarīgi vispirms pasargāt sevi, lai spētu palīdzēt citiem.
Ja esi liecinieks mobinga situācijai vai uzticības persona mobinga upurim, iesaisti vadību, skolas administrāciju vai citus atbildīgos! Meklē pēc palīdzības un tiekat galā ar mobingu kopā.
Ja ir grūti - runā!
Nebaidies uzsākt sarunu ar savu draugu, paziņu vai citu uzticības personu. Kā vislabāk uzsākt sarunu?
- Izvēlies piemērotu brīdi.
Mēģiniet atrast laiku, kad esat netraucēti, slēgtā vidē un jūtat, ka otra persona nav aizņemta. - Esi godīgs.
Svarīgi atklāt savas patiesās jūtas un emocijas. Nebaidies teikt, ja ir grūti vai slikti, tas liks otrai personai pievērst pastiprinātu uzmanību Taviem vārdiem. - Nebaidies uzsākt sarunu ar vārdu ''Es''.
Tas liks izvairīties no pārpratumiem! Nebaidies teikt:,,Es jūtos nobijies par...'' vai ,,es jūtos satraukts par...'', vai ,,man grūti tikt galā ar...''.