Mentorings - Madara Mickeviča
Kad izmanto mentoringu?
Organizācijās mentoringu visbiežāk izmanto, lai
- sekmētu cilvēku mācīšanos darbavietā;
- sniegtu atbalstu pārmaiņu posmos, piemēram, kad darbinieks maina darbavietu vai savu lomu;
- palīdzētu ieviest jaunus projektus;
- atbalstītu pārmaiņu ieviešanu organizācijā.
Vai ir pierādīta mentoringa iedarbība?
Ir veikti pētījumi, kas liecina par organizācijas ieguvumiem no mentoringa aktivitātēm:
- Uzlabojas mentora, pieredzes pārņēmēja un uzņēmuma veikums;
- Uzlabojas darbinieku motivācija un lojalitāte, ceļas pašapziņa, labsajūta, apmierinātība un morāle, kā arī ir skaidrāks fokuss;
- Uzlabojas cilvēka zināšanas un prasmes, tai skaitā karjeras plānošana;
- Uzlabojas pārmaiņu vadīšana un mazinās darbinieku maiņa;
- Uzlabojas komunikācija.
Kas ir mentorings?
Mentoringam raksturīgas iezīmes
- Darbinieku attīstīšana caur apmācībām, mācīšanos un atbalstīšanu
- Jautāšanas tehniku izmantošana, lai veicinātu domāšanas procesus, kas palīdz saskatīt risinājumus un rīcības, nevis norādoša(direktīva) pieeja
- Cilvēka kompetences attīstīšana, nevis atkarības radīšana no mentora
- Vajadzību, motivācijas, vēlmju, prasmju un domāšanas procesu izzināšana, lai atbalstītu patiesu un ilgtspējīgu pārmaiņu sekmēšanu
- Cilvēka atbalstīšana atbilstošu mērķu izvirzīšanai un metožu noteikšanai, ar kurām novērtēt attīstību
- Novērošana, klausīšanās un jautājumu uzdošana
- Radošu paņēmienu un tehnikas pielietošana, piemēram, trenēšana, procesa virzīšana, konsultēšana un tīklošanās
- Nepārtraukta atbalstīšana; nevērtēt cilvēku un viņa uzskatus, dzīves veidu vai tieksmes
- Pieredzes pārņēmēja iedrošināšana turpināt savu izaugsmi un kompetenču pilnveidi
- Pieredzes pārņēmējs iet pa pieredzējušāka un gudrāka kolēģa pēdām, kurš dalās ar savu gudrību, pieredzi, kā arī atver durvis uz citādi nesasniedzamām iespējām